Neatkarīga inovācija: atklātas akmens laikmeta tehnoloģijas no Eiropas

Neatkarīga inovācija: atklātas akmens laikmeta tehnoloģijas no Eiropas

Tībingenes un Arizonas universitāšu pētnieki ir apšaubījuši izplatīto pieņēmumu, ka 42 000 gadus veca galvenā kultūra nonāca Eiropā caur cilvēkiem no Tuvajiem Austrumiem. Pašreizējais pētījums, kas publicēts žurnālā Journal of Human Evolution, apskata akmens artefaktus no Ahmarijas kultūras, galvenokārt Ksar Akil vietā Libānā, un Protoaurignacian kultūru Itālijā. Dr. Armando Falkuči un profesors Stīvens Kūns veica visaptverošu salīdzinošu kvantitatīvu analīzi.

Pētījuma rezultāti liecina, ka akmens instrumentu ražošanas tehnoloģijas Eiropā tika izstrādātas neatkarīgi no procesiem Tuvajos Austrumos. Lai gan ahmariešu kultūra tiek uzskatīta par Tuvo Austrumu kultūras rietumu paplašinājumu, atšķirības instrumentu izgatavošanā atklāj būtiskas atšķirības.

Dažādas ražošanas tehnikas

Analīzē tika iekļautas vietas Itālijā, tostarp Grotta di Fumane, Riparo Bombrini un Grotta di Castelcivita. Neskatoties uz līdzīgām instrumentu ārējām iezīmēm, tika konstatētas skaidras atšķirības ražošanas tehnikās. Šie atklājumi liecina, ka Eiropas mednieki-vācēji izstrādāja savas tehnoloģijas neatkarīgi. Tāpēc pētījums aicina pārvērtēt pieņēmumus, ka tehnoloģiskie jauninājumi Eiropā tika ieviesti galvenokārt imigrācijas ceļā no Tuvajiem Austrumiem, un norāda uz Homo sapiens izplatības sarežģītību Eirāzijā, tostarp mijiedarbību ar neandertāliešiem un denizoviešiem. (uni-tuebingen.de)

Papildus šim pētījumam pētnieki ziņo par ievērojamiem atklājumiem Al-Ansab 1, kas atrodas aptuveni 10 kilometrus uz dienvidiem no Petras, Jordānijā. Šī vietne tiek uzskatīta par vienu no vislabāk saglabātajām Ahmarijas atklātajām vietām. Jirgena Rihtera vadītie izrakumi Ķelnes universitātē ir parādījuši, ka līdzīgu asmeņu ražošanas metodēm bija liela nozīme nagaiņu medībās agrīnā augšējā paleolīta laikā. Šīs mazās, slaidās līstes iezīmēja tālsatiksmes medību sākumu un noveda pie atkāpšanās no iepriekšējās medību prakses.

Kultūras izmaiņas augšējā paleolītā

No 2018. līdz 2021. gadam daļu no materiāla atkārtoti analizēja galvenais autors Jacopo Gennai. Īpaša uzmanība tika pievērsta el-Wad virsotnēm, kuras raksturo precīzāki tipometriskie kritēriji. Šie jaunie atklājumi varētu pārveidot izpratni par agrāko augšējā paleolīta nozari Levantā un atvērt jaunus pētniecības virzienus. (herder.de)

Pašam akmens laikmetam, kas tiek uzskatīts par agrāko posmu cilvēces vēsturē, ir raksturīga akmens darbarīku ražošana un izmantošana. Tas sākās ar vecākajiem Oldowan kultūras instrumentiem pirms 2,6 miljoniem gadu un aptver vairākas kultūras fāzes, sākot no paleolīta līdz neolītam. Paleolīta periods, kas ietver arī Aurignacian kultūru, ir ļoti svarīgs Homo sapiens attīstībai, jo īpaši tehnoloģiju un kultūras pārmaiņu ziņā. Pārejot no pēdējā aukstuma perioda uz mezolītu pirms aptuveni 11 700 gadiem, sākās jauns laikmets, kurā nostiprinājās arī lauksaimniecības prakse un mainījās sociālās struktūras. (wikipedia.org)

Šo pētījumu apvienojums liecina, ka akmens laikmetā bija daudzveidīga un neatkarīga akmens tehnoloģiju attīstība, kas liecina par augstu inovācijas līmeni agrīno cilvēku vidū gan Tuvajos Austrumos, gan Eiropā.