Meistardarbs fokusā: lelle iedvesmo studentus Polijā!

Meistardarbs fokusā: lelle iedvesmo studentus Polijā!

2025. gada maijā un jūnijā Kārļa Dedeciusa fonds rīkoja divus nozīmīgus pasākumus, kuru centrā bija Boļeslava Prūsa romāns “Lalka” (tulkojumā vācu valodā: “Lelle”). Notikums bija tulkotāju Lisa Palmes un Lothar Quinkenstein jaunais darba tulkojums, kuri vēlējās izmantot šos notikumus, lai sniegtu dziļāku ieskatu literārās tulkošanas izaicinājumos.

2025. gada 27. maijā vairāk nekā 500 skolēnu no 14 skolām Polijā piedalījās tīmekļa seminārā, kas notika vietnē Zoom. Iesaistītās skolas bija no tādām pilsētām kā Katovice, Gryfice un Lodza, cita starpā. Vebināra laikā Palmes un Kvinkenšteins apsprieda ne tikai savu tulkošanas darbu, bet arī valdzinājumu, ko romāns rada mūsdienu lasītājiem.

Tulkošanas priekšmets

Vebināra tēmas īpaši ietvēra izaicinājumus tulkot 130 gadus vecu romānu mūsdienu auditorijai, kā arī jēdzienus strādāt tandēmā. Skolēniem bija iespēja uzdot jautājumus tieši tulkotājiem, kas pasvītroja pasākuma interaktīvo raksturu.

Otrais pasākums notika 2025. gada 10. jūnijā Collegium Polonicum Slubicē. Šeit bija ieradušies gan skolēni no Ādama Mickeviča universitātes akadēmiskās vidusskolas, gan studenti no Collegium Polonicum. Interaktīvajā darbnīcā galvenā uzmanība tika pievērsta mūsdienu literatūras klasikas tulkojumiem un lēmumiem, kas tulkotājiem jāpieņem šajā kontekstā. Dalībnieki guva vērtīgu ieskatu jaunā tulkojuma tapšanas procesā un varēja izprast tulkotāju skatījumu.

Boļeslavs Prūss un “Lalka”

Boleslavs Prūss, dzimis Aleksandrs Glovackis 1847. gada 20. augustā Polijā, tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem poļu kritiskā reālisma pārstāvjiem. Viņa darbs “Lalka” tika uzrakstīts no 1887. līdz 1889. gadam un tika publicēts 1890. gadā. Tagad daudzi, tostarp Nobela prēmijas laureāts Česlavs Milošs, grāmatu uzskata par labāko poļu romānu. Svarīgas tēmas romānā ir nelaimīgā mīlestība starp galveno varoni Staņislavu Vokuļski un muižnieci Izabelu Łęcku, kā arī sociālo apstākļu attēlojums 19. gadsimta Varšavā.

“Lalka” jau ir tulkota 28 valodās un vairākkārt adaptēta filmās. Franči un angļi to sauc par “lelli” — šis nosaukums attiecas uz mazāk nozīmīgu incidentu, kas saistīts ar nozagtu rotaļlietu, bet bieži vien ir cieši saistīts ar Izabelas Leckas tēlu. Prūsa intensīvā interese par tā laika sabiedrības atainošanu īpaši izpaužas rūpīgā vides un varoņu attīstībā.

Vokuļskis, kurš nāk no nabadzīgas aristokrātiskas vides un sāk strādāt kā viesmīlis, ar virkni likteņa sitienu kļūst par turīgu biznesmeni, kas iekļūst aristokrātu aprindās. Viņa nelaimīgais mīlas stāsts ar Izabeli ne tikai atspoguļo viņa personīgo vilšanos, bet arī uzrunā viņa laika sociālo inerci.

"Lalkā" spilgti apskatīta Vokuļska neveiksme, kura cīnās par sievietes pieķeršanos, kura jūtas saplosīta starp viņu un citu vīrieti Starski. Romāns, kas joprojām aizrauj lasītājus arī mūsdienās, pārsteidz ar tā varoņu dziļumu un ikdienas dzīves novērojumiem.

Nobeigumā var teikt, ka Kārļa Dedeciusa fonda rīkotie pasākumi ir ne tikai atjaunojuši interesi par Prūsa daiļradi, bet arī izgaismojuši tulkošanas darba nozīmi. Sīkāka informācija par pasākumiem atrodama mājaslapā Kārļa Dedeciusa fonds, savukārt ir pieejama papildu informācija par Boļeslavu Prūsu un viņa literatūru Wikimedia kā arī tālāk Wikipedia var atrast.